30 oktobris 2013

Aizgājušās godības atspulgs


Kad Ieva bija maza 2007.gadā bildējāmies rudens lapās pie Zūru muižas. Tolaik vēl durvis bija ciet, un logi savās vietās. Pat prātā neienāca, ka vajadzētu sabildēt pašu muižu, ka pēc dažiem gadien būs tā kā ir.

 Te 2008.gadā, joprojām viss kārtībā.


Pagājuši tikai 5 gadi un viss tiek grauts un postīts uz nebēdu. Patiesībā rūgti un skumji noskatīties. 
Meklējot info internetā uzdūros blogam Laikazobs. Tur mazliet sīkāk kāpēc viss ir tik tālu nonācis.

No skaistās dubultās liepu alejas skats vēl tīri neko...

Taču jo tuvāk jo skats skumjāks, nav tāda loga, kam netrūktu kādas rūts.
 

 

Bildes uzņemtas 2013.gada oktobrī 2 dažādās dienās. Ieraudzījusi pirmo bilžu sēriju Ieva ļoti gribēja redzēt to visu dzīvē, tā nu 3 dienas vēlāk aizbraucām. Visu uz pasaules nenofočēsi, un bildes ar šo pašu rotājumu pirms 3 dienām man nav, taču varu zvērēt, ka tad vēl tā daļa, kas tagad uz grīdas bija pie griestiem...



29 oktobris 2013

Mēs paši

Bildes, kur esam mēs visi kopā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tādas, kur esam kopā un visi uz kameru skatāmies ir vēl mazāk. Tā nu izdomāju, ka jāparovē sabildēt savu famīliju un sevi ar statīvu. 
 Iesākumā gatavs piedalīties ir tikai Kaspars. Ieva ar Māru tikmēr spēlē ķēriņus Piltenes estrādē. Katei neviens neprasa gatava viņa piedalīties vai ne...
  
Pēc brīža arī Māra saprot pasākuma jautrību un mēs abas kopā nospiežam slēdzi un bizojam iekšā kadrā.



Ar Ievu ir visgrūtāk. Viņa nevēlas šodien fočēties un PUNKC. Bet nu beigu beigās kaut kā pielaužam. Tik laušanas procesā pašiem smaids kaut kur pazudis, bildē smaida tik Ieva.


Bilžu nav diez ko daudz, kamēr pielauzām Ievas Katei jau totāli apnicis, bet nevajag jau kvantitāti. Pie sienas rāmītī noteikti būs ko piekārt.

25 oktobris 2013

Trijatā

Vēl nekādi nespēju atiet no rudens sajūtas sevī. Tā nu pēc trakā vēja pagaišnedēļ īpaši piemeklēju vietu fotosesijai rudenīgā noskaņā. Lielais lielums krāsaino koku bija noplēsti pliki, bet tomēr izdevās man to rudens fīlingu noķert.











 


21 oktobris 2013

Nu jau gandrīz

 Pirmā bija Ievas istabiņa, tad dzīvojamā istaba, tad guļamistaba, vannas istaba un pats pēdējais koridors. Kopā gandrīz 4 gadi kamēr visur tikām līdz normāli krāsotām sienām no kurām nebirst cementa putekļi. 
2009.gada jūnijs - durvis jau ārā, bet sienas vēl vecajās vietās.


 2009.gada augusts - arī sienas ir nost.
 2011.gada janvāris - šitā ar sienu uz dzīvojamo istabu, bet bez sienas uz koridori dzīvojām 3 gadus un 10 mēnešus. No malas liekas, ka tas būtu pirmais darbiņš, ko darītu, taču kaut kā vienmēr sanāk atdurties pret sūro realitāti. Un realitātē, lai aizdabūtu kanalizāciju uz pārplānoto virtuves vietu ir jāizņem vannas istabā betona grīda, jāpārvelk trubas (tam ņēmām meistaru), lai iedabūtu vannu ieplānotajā vietā nepietiek ar iecerētajām 60cm duvīm, jo vanna 70cm plata, galu galā vannas istabā pavadi varbūt 10 minūtes dienā, tad nu remonts guļamistabā steidzamāks. Tā nu sanāca ka dažādu objektīvu un ne tik objektīvu iemeslu pēc vanna un koridors bija visbriesmīgākās telpas visilgāk.

2011.gada oktobris. Apvienojot 2 telpas koridori un dzīvojamo istabu grīdas līmeņi tomēr abās atšķīrās. Te Kaspars koridorī pārliek grīdu.

2012.gada aprīlis - top reģipša konstrukcija, kurā slēpsies elektroskaitītājs, drošinātāji, wi-fi rūteris, kā arī visādi saimniecības nieki.

 Sienas joprojām nav.
 2012.gada oktobris - vannas istabas remonti virzās uz priekšu, un beidzot, beidzot ir arī siena!!!
 Ne tikai siena, arī griesti.
 

 Šie pakaramie palikuši no iepriekšējās saimnieces un jau viņas laikā tika izmantoti pagrabā. Tāpēc arī rūsas tik daudz. Sākumā man viņi nepatika, taču, kad nopietni pieķērāmies koridorim, un sākām izpētīt iespējamos variantus, nolēmām tomēr pamēģināt. Tā nu tika pie kārtīgas etiķūdeņa peldes, beršanas un 2 kārtām Hammerit pūšamās krāsas.
Un 2013.gada maijs - špaktelēšana un krāsošana.

Pagaidām parasta balta krāsa, lai drēbes nesmērētos.

Koridors pilnvērtīgi funkcionē. Plauktiņu turētāji amatu apvienošana kārtībā strādā arī kā atslēgu un lietussargu pakaramie.

Taču man nekad nav bijis gana ar funkcionēšanu. Man vajag pa smuko. Precīzi tā kā tā vīzija, kas lidinās galvā. Un patiesībā, kad esi 4 gadus nodzīvojis "stroikā", tad pāris ruļļu krāsotāja līmlentes un pāris bundžu krāsas tāds nieks vien ir.


Vispār pēc rūgtas krāsošanas pieredzes guļammistabā bija pieņemts lēmums likt pa virsu esošajām grīdām kaut ko (laminātu abi ar Kasparu hroniski neciešam, tā kā domājams labu linoleju, varbūt parketu, varbūt dēļus). Bet atkal skarbā realitāte - vecā brūnā krāsa smērē zeķes. Kamēr domājam, ko īsti likt un krājam tam naudu zeķes turpina smērēties. Tā nu atpūtušies no lielajiem remontiem sapratām, ka to laiku, kamēr nav īstās un galējās grīdas, nevar nedarīt neko. Attiecīgi pagaidu krāsas kārta. Tāpēc, ka pagaidu, varam atļauties arī mazliet jautrības un nenopietnības. Tāpēc arī nespringstam uz spaktelēšanu. Jo guļamistaba pierāda - tāpat izdrups. Galvenais, lai grīda nesmērētu zeķes. Neesmu pārliecināta, ka gribētu šādas stīpas visu mūžu, taču pāris gadus mani tās noteikti priecēs.

Darbu sarakts:
  • Izņemt vecās durvis, noņemt kājlīstes
  • Nojaukt sienu no koridora uz dzīvojamo istabu
  • Sakārtot lāgas koridorī (PSRS celtnieki bija ielikuši lāgu nišas pusē un vidū, bet aizmirsuši pie vannas istabas sienas, attiecīgi visa grīda zvāļojās un līgojās), kā arī izlīdināt līmeņus starp koridora un dzīvojamās istabas grīdām
  • Pārvilkt elektrību
  • Izveidot reģipša plauktiņu, kurā paslēpt elektroskaitītāju, drošinātājus, wi-fi rūteri, un visādus saimniecības niekus
  • Pielikt spoguļdurtiņas nosedzot izveidoto plauktiņu
  • Uzmūrēt sienu strap vannas istabu un koridori
  • Ar reģipsi pazemināt griestus, lai nobalansētu telpas proporcijas
  • Nošpaktelēt visu to padarīšanu
  • Nokrāsot baltu
  • Izveidot plauktu cepurēm, cimdiem
  • Nokrāsot un pielikt vecos sarūsējušos jūgendstila pakaramos
  • Nokrāsot uz nišas sienām un griestiem sarkanas strīpas
  • Nokrāsot grīdu
  • Uztaisīt finiera kastītes katram ģimenes loceklim priekš cimdiem, cepurēm. (Par šo punktu man sirsnīgi jāpateicas Zimbabves tpu-tu, atvainojos, Latvijas tirgotājiem. Biju sākumā iedomājusies pītus groziņu, taču 1/2 gada meklējumi nav devuši neko. Ja ir īstais augstums, platums, tad dziļums ne tas. Esmu izmērījusi visas plastmasas kastes, pītos groziņus, plastmasas groziņus, kartona kastes visos veikalos, kur vien esmu bijusi. Man apnika. Man žēl sava laika. Tad nu neatliek nekas cits, kā meistarot pašiem)
  • Pielikt kājlīstes
  • Uztaisīt soliņu apavu pārvilkšanai un zem tā izvelkamas kastes apavu glabāšanai katram ģimenes loceklim (Pagaidām ir pītā mēbelīte, kas man vizuāli ļoooooooti patīk. Taču realitātē visu 5 apavus man nav normāli kur salikt)
  • Uztaisīt kalendāra vietā lielu mēneša plānotāju, kur atzīmēt visus ārstus pulciņus u.c. svarīgus notikumus
  • Uztaisīt atslēgu pakaramo vietu
  • Tāl-tālā nākotnē aplīmēt koridora-vannas istabas sienu ar foto tapeti