FotoFish Ventspils: Rotaļlietu kastes - jāizmanto katrs centimetrs

Jau trīs gadus bērnistabā mantas stāvēja kartona kastēs zem gultas. Kamēr Ieva bija viena šādam pagaidu variantam nebija ne vainas, Taču gan Māra, gan Kate dikti mīl iekāpt mantu kastēs, kartons izļorkājas, tad arī mazi pirkstiņi ķeras pie plēšanas darbiem. Faktiski kartona kastes nolietojās viena pēc otras traki ātri. Attiecīgi pastāvīgs haoss, jo mantas pa saplēstajām malām izbira zem gultas, lai iebīdītu saplēsto kasti vietā vajadzēja izvākt to kas izbiris utt.

Nu un rudens ar klāt ar lietu, aukstumu, daudz pa pasauli nepablandīsies, tad nu jāķeras pie nopietniem darbiem. Ideja par finiera mantu kastēm bija jau sen, tik lielie remontdarbi vienmēr bija svarīgāki, steidzamāki. Ieva iet skolā, pagājuši 3,5 gadi kā viņas istabiņā remonts pabeigts. Beidzot taču jāpieķeras arī pie sīkumu sakārtošanas, kuriem nekad nav laika.

Iesākumam noskatījām Latvijas finierī saplākšņa atgriezumus. Forši, ka nav jāpērk milzu finiera plāksnes, kad nevajag. Ietaupās gan mazliet nauda, gan saudzējam vidi. Ventspils Galdniekā piezāģējām. Sāniem varējām mierīgi ņemt mazliet plānāku finieri, taču 24mm biezais bija precīzi mums nepieciešamajā augstumā par ļoti labu cenu.

Kastes Kaspars gan salīmēja ar koka līmi, gan saskrūvēja ar skrūvēm. Nu tā lai 100% iztur 3 mazu meiteņu rotaļas. Un galu galā sānu malu 24 mm biezums neskādē - drošāk, ka neko nevarēs salauzt.

Viena puse sānu finierim aplīmēta ar baltu laminātu, tā kā kastes bērnistabā gribēju spilgtas un krāsainas, tad balto pusi likām iekšpusē.

Zem kastes vismazākie veikalā atrodamie ritentiņi. Kopā pieci, lai vidus stabilāks.

Aizšpaktelējām skrūvju vietas, mazliet ar smilšpapīru noapaļojām asās malas.

Un tad divas kārtas spilgti rozā krāsas.

Kaspars iesmaida par procesu :)

Aizsardzība slapjai krāsai pret maziem ziņkārīgiem pirkstiņiem un ķepiņām - guļamistabas skapjaugša.

Ja uzmanīgi ieskatās krāsojumā, var redzēt kur beidzas finiera papīra apdare, sākas finieris. Pat noslīpējot pāreja ir pamanāma. Teorētiski varējām špakatelēt, vai arī izvēlēties citādāku finiera atgriezumu, kas nav aplīmēts ar papīru. Esmu perfekcioniste. Taču ļoti cenšos cīnīties pret šo īpašību sevī. Būsim reāli - neviens tās kastes nesaudzēs. Pēc mēneša domāju, ka nelielais grubulis krāsojumā būs tas mazākais defekts. Savukārt baltās lamināta iekšpuses man ļoti patīk. Piedod kastēm tādu īpašu odziņu, izskatās daudz labāk kā izskatītos viscaur rozā.

Attālumi bez maz kā speciāli rēķināti - no gultas, grīdas vienādi, lai gan īstenībā tā vienkārši sanāca...

Ja godīgi pat nokļūdījos tā riktīgi - mērot attālumu no aizmugurējās sienas mērīju pie gultas augšdaļas, attiecīgi neierēķināju ~1cm grīdlīstei. Labi, ka kastes taisīju ~1 cm īsākas priekš rokturu tiesas. Tagad kastes iestumtas līdz pašam galam, un man pat liekas izskatās labāk, kā, ja varētu iestumt par cm dziļāk kā biju sākumā iecerējusi.

Ārējais izmērs 60x76x17,2 cm, iekšējais 55,2x71,2x16 cm, malu biezums 2,4 cm, dibena biezums 1,2 cm. Nu tā, ka droši var kāpt iekšā, sēdēt uz malām, un darīt visu to, ko nu mazi bērni var sadomāt izdarīt ar rotaļlietu kasti.

Rokturis - parasta virve, nostiprināta ar metāla skaviņām. Galvenokārt izvēlēta no drošības viedokļa - kad kastes zem gultas izkāpjot no gultas uz parasta roktura varētu nobrāzt, atsist kājas utml., bet arī vizuāli virve izskatās labi.

Harmoniskāk un nobeigtāk noteikti izskatītos ar 3 kastēm, taču trešo nevarētu nekad izvilkt dēļ spilvenbeņķīšiem. Kā arī tukšajā daļā zem gultas liekam lielākas bumbas, Kates podiņu utml. - nu lietas, kas ar kastēm nemaz tur neielīstu, pietrūktu pāris cm augstuma.