Iedvesmojos no Anitas Austvikas galerijas Meža princese. Un man arī vajag!!! Ievu plānā maiciņā +12 grādos iebāzu rudens lapās pa taisno no skolas braucot. Taču vai tad ķertam fotomānam ar to pietiks?
Galvā burtiski ideju izvirdums. Nākamajā dienā paņēmu kleitu, kas bija atdota Mārai rotaļām un aizkaru atgriezumus. Tas nekas, ka uz kleitas pāris neizmazgājamu kečupa traipu. Burtiski pāris stundās tapa kārtīgas princeses cienīgi apakšvārki. Droši vien es būtu to visu muļļājusi ilgāk ar savu nelaimīgo perfekcionismu, taču laiks noskaidrojās, palika siltāks un sapratu, ka šī ir vienīgā iespēja. Kad vēl būs milzu krāsainu sausu rudens lapu kaudzes, +15 grādi, bezvējš. Māra nav Ieva, nepateiksi 3-gadniecei - tas nekas, ka auksts, izliecies, ka viss OK un smaidi. Ja Mārai būs auksti par fotosesiju vari aizmirst. Nu vai tikt pie niknas fūrijas bildēm uz rudens lapu fona. Labi, ka viņa nekad nav bijusi traki salīga. Tik pēc 30 minūtēm izteica vēlmi uzģērbt kažociņu. Lai gan garāmgājēji jau to nezin. Daudzi no sirds pasmaidīja mūs ieraugot, dažs gan nesmaidīja... Trakā māte tā teikt... Bet ko labu bilžu vārdā neizdarīsi?
Tā nu pa vidu dārziņam un deju mēģinājumam pasteidzos ietupināt bērnu lapu kaudzēs. Galarezultāts man patīk. Muļķības. Patiesībā esmu stāvā sajūsmā par vakardienas bildēm.
Tā nu pa vidu dārziņam un deju mēģinājumam pasteidzos ietupināt bērnu lapu kaudzēs. Galarezultāts man patīk. Muļķības. Patiesībā esmu stāvā sajūsmā par vakardienas bildēm.
Porcelāna lelle
Behind the scenes
Un te mēs abas kopā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru