Tad nu sakomplektēju meitenēm tērpus sarkans+balts+brūns+bēšs, savācu visu iespējamos piemērotos sarkanos dekoriņus un laižam fočēties.
Turpat aizkadrā darbojas sažarīta mašīna. Kādas 5 minūtes bildēšanās -9 grādos un skrienam sildīties... Es pati vēl plikāka par meitenēm - mani vienīgie cimdi rokā Ievai, tā kā ar flīsa jaciņu, plikām rokām, galvu. Tas, lai laicīgi justu, kad ir gana un jāskrien sildīties.
Māras sniega eņģelīc :)
Zinu, ka šops pa rupjo, man nemaz nebija mērķa padarīt to slotu ticamu, ja mācētu, uzzīmētu ar brīvu roku, taču, tas, ko zīmēju īsti pat slotu neatgādināja. Vienkārši Ievai tā poza, tā poza, tā vien prasās slotu rokā ielikt...
Ja visās citās vietās Ieva un Māra bija pirmās, kas nosala un skēja uz auto, kamēr es vēl ķēru brīvās dabas kadriņus, tad Būšniekos bija otrādi. Viņām bija TIK jautri!!! Niedru paukošanās, ķēriņi niedrēs, ledus atraksāna, smiekli pa mammu kas paslīdēja un nogāzās uz ledus, vārtīšanās uz zemes, slidināšanās, lēkāšana mēģinot ielauzt ledu, utt, utt. Beigās es jau vais pirkstus nejutu un rokas man bija lillā. Domājiet kāds rāvās uz mašīnu? Figu. Bez maz a varu dabūju vilkt prom no ezera. Un nākamajā rītā Māra paziņoja, ka grib braukt vēlreiz fočēties!
